Alumīnija atloku uzmavas galvenokārt klasificē pēc to savienojuma metodes, strukturālās formas un piemērojamiem scenārijiem.
Izplatītākie veidi ir četri veidi: slīd{0}}uz atloka uzmavas, sadur-metinātas atloka uzmavas, metinātā gredzena vaļīgas atloka uzmavas un atloku vaļīgas atloka uzmavas.
Uzslīd-uz atloka piedurknēm: vienkārša struktūra, savienojot atloku ar cauruli, izmantojot gabalmetināšanu. Piemērots zema-spiediena, viegliem-vidējiem vidējiem apstākļiem. Zemas ražošanas izmaksas un vienkārša uzstādīšana, plaši izmanto vispārējās elektroenerģijas sadales iekārtās un zemsprieguma energosistēmās.
Sadurs{0}}metinātas atloka uzmavas: savienojiet cauruli un atloku, izmantojot sadurmetināšanu, nodrošinot lielāku izturību un blīvēšanas veiktspēju. Piemērots augsta-spiediena, augstas-temperatūras vai augstas{4}vibrācijas vidēm. Šis tips var izturēt lielāku mehānisko spriegumu, un to parasti izmanto kritiskās jaudas iekārtās, piemēram, galvenajos transformatoros un augstsprieguma{6}}slēgierīcēs.
Metināšanas gredzena vaļīgas atloka uzmavas: atloka korpuss un caurule ir savienoti ar noņemamu metināšanas gredzenu, kas nodrošina zināmu aksiālo kustību un leņķa regulēšanu, atvieglojot uzstādīšanas izlīdzināšanu. Šī konstrukcija ir piemērota cauruļvadu sistēmām, kurām nepieciešama bieža demontāža vai kuras ir pakļautas termiskai izplešanās un kontrakcijai.
Atlokam{0}}piestiprināta vaļīga atloka uzmava: caurules gals ir atloks, veidojot atlokam līdzīgu konstrukciju, kas pēc tam tiek nofiksēta un noslēgta ar atbilstošu atloku. Tam ir laba regulējamība un viegla apkope. To bieži izmanto alumīnija sakausējuma cauruļvadu sistēmās, un tas ir īpaši piemērots korozīvām vidēm vai lietojumiem, kas ir jutīgi pret svaru.
